Uitspraak | /ˈkaːniːs/ |
---|---|
Woordsoort | zelfstandig naamwoord |
Geslacht | natuurlijk |
Enkelvoud | Meervoud | |
---|---|---|
Nominatief | canis | canes |
Vocatief | canis | canes |
Genitief | canis | canum |
Datief | cani | canibus |
Accusatief | canem | canes |
Ablatief | cane | canibus |
Afrikaans | hond |
---|---|
Albanees | qen |
Catalaans | gos |
Deens | hund |
Duits | Hund |
Engels | dog |
Engels (Oudengels) | docga; hund |
Esperanto | hundo |
Faeröers | hundur |
Fins | koira |
Frans | chien; clébard |
Grieks | σκυλί; σκύλος |
Hawaiaans | ʻīlio |
Hongaars | kutya |
IJslands | hundur |
Italiaans | cane |
Jamaicaans Creools | daag |
Jiddisch | הונט |
Luxemburgs | Hond; Mupp |
Maleis | anjing; asu; kuyuk |
Nederlands | hond |
Noors | hund |
Papiaments | kachó |
Pools | pies |
Portugees | cão |
Roemeens | câine |
Russisch | собака; пёс |
Saterfries | Huund |
Schots | dug |
Schots-Gaelisch | cù |
Spaans | perro |
Sranan | dagu |
Swahili | mbwa |
Tagalog | aso |
Thais | สุนัข; หมา |
Tsjechisch | pes |
Turks | köpek |
Wels | ci |
Westerlauwers Fries | dogge; hûn; hún |
Zweeds | hund |