| Wortart | Substantiv |
|---|---|
| Trennung | pruv·o |
| Einzahl | Mehrzahl | |
|---|---|---|
| Nominativ | pruvo | pruvoj |
| Akkusativ | pruvon | pruvojn |
| Afrikaans | bewys |
|---|---|
| Dänisch | bevis |
| Deutsch | Ausweis; Beweis; Beleg |
| Englisch | proof; token; evidence |
| Färöerisch | prógv |
| Französisch | preuve; témoignage |
| Italienisch | prova |
| Malaiisch | bukti |
| Niederdeutsch | bewys; teyken |
| Niederländisch | adstructie; bewijs |
| Papiamento | preba; proba; prueba |
| Portugiesisch | prova |
| Saterfriesisch | Uutwies; Bewies |
| Schwedisch | bevis; gärd; prov |
| Spanisch | muestra; prueba |
| Tschechisch | důkaz |
| WestFriesisch | bewiis |